Haere he whārangi, haere he whārangi, ko te whakamīharo, ko te whakamihi, ko te aroha, ko te tangi ngā karearoto i pupū ake i te hunga i tae ake ki te mātakitaki i te whakakitenga a Lindauer i te tīmatanga o tērā rau tau.
Fig. 1 Unknown,
Maggie Papakura, photograph, C18154, Auckland War Memorial
Museum
Kāore e kore ka tākirkirihia anō te tau o te manawa o ngā uri o
te hunga i āta tuhi i ō rātou ingoa me ō rātou whakaaro ki te
pukapuka manuhiri nei. Koia hoki te āhua i pā ki ngā kaituhi me ngā
kaiwhakapākehā o ngā kōrero. Kia puta ngā kōrero nei ki te ao, he
mihi, he aroha, he tangi kei te haere, me te haere tahi anō o te
harikoa, te manamanahau, te hiamo.
Ko te hunga i tae ake i te tīmatanga o te whakakitenga i haere
ake i te tī i te tā, i wiwī i wawā, i te motu nui tonu. Haere he
tau, haere he tau, e haere tonu ana te iwi Māori ki te mihi, ki te
tangi ki ō rātou mātua whaea, ka mutu i haere ā-tangata kotahi,
ā-whānau hoki, ā-kura hoki. Ko te kōrero mō ētahi, kotahi te
hokinga, ka rua te hokinga. Ko ētahi o ngā tāngata i tae ake
he tāngata rongonui, he ingoa e poipoia tonuhia ana e te ngutu
tāngata.
Ko Makareti
Papakura (Fig. 1) i tae atu i te tau 1902 [link to page in V
Bk] , e 29 ōna tau. Ko Māui Pōmare (Fig. 2) i tae atu i te tau
1901, e 26 ōna tau. I tae atu a Tā Apirana Ngata (Fig. 3) i te tau 1901, e
27 ana tau. I tae atu a Te Peehi (Fig. 4) i te tau 1903[link to
page in V Bk] , e 47 ōna tau, ka mutu i haere ake i Ruatāhuna
(Fig. 5). Ka haere ngā tau ā, ka taetae atu ko te ao. He
Wīwī, he Ingarihi, he Tiamana, he aha, he aha, tae atu hoki ki
ētahi o ō tātou uri o Te Moana-nui-a-Kiwa. Me kōrero te pukapuka
nei, kua noho hei taonga mā tātou o ēnei rā, hei hoa hoki mō ngā
āhua o te hunga i whakaahuatia e te tohunga nei, e Lindauer.
Heoi anō, kia tīpokapokangia he kōrero i ngā whārangi o te
pukapuka hei whakatauira ake i ngā kupu whakamihi kua takoto mai ki
ōna whārangi. Kua kite tātou i te tohunga o kui mā, o koro mā ki te
tiki atu i te kupu māmā hei whakaputa i te whakaaro Māori. Nā
Mere Makarena
Kereama rātou ko Hemi Montrose Kereama, ko Heni Aporo
Paora ngā kōrero e whai ake nei, i tae atu rātou ki te
whakakitenga i te marama o Hepetema, 1901.
Fig. 3 Apirana
Turupa Ngata, ca 1905, 1 b&w copy negative, ref no.
35mm-00094-D-F, Timeframes
'Ka nui tō mātou aroha, tangi hoki i tō mātou kitenga i ō
mātou tūpuna tuatahi kua ngaro atu i tēnei ao. Rite tonu ēnei āhua
ki te tāima e ora ana rātou. Ka nui tō mātou koa ki te
kitenga i ēnei āhua o ō mātou tūpuna Kīngi Tāwhiao, Hori Ngākapa,
heoi he pao. Aroha e ngā tūpuna i te pō, tēnā koutou e mihia nei e
taku wairua ēii.'
Anei ngā kōrero a Hone Tuhata o Taranaki i tuhia e ia ki
te pukapuka i te 30 o Hūrae 1901, me te rongo tonu o te ngākau i te
whakamīharo o te tangata nei ki tāna i kite ai.
'Nō Te Atiawa me Ngāti Toa ahau. Ko ētahi o ngā
kaumātua nei i kite ā-kanohi au. Ko te nuinga ko te ingoa kau
e rongo ana. Maringanui nā runga i te whakaaro nui a tō tātou hoa
Pākehā, i kite ā-wairua ai ētahi o tātou i ngā tōtara nunui o
Aotearoa o ērā rangi, tae mai ki ēnei. Ka nui taku whakapai
ki ngā whakaahua nei, ki te mahi hoki a tō tātou hoa Pākehā.
E hoa, kia ora tonu koe'.
Ka haere ko ngā kōrero a Tiemi Make, arā a James Mackay o
Paeroa, i tuhia i te 23 o ngā rā o Noema, 1901.
'Ka nui tōku whakamoemiti me tōku whakaaro aroha ki tēnei
whakakitenga o ngā āhua o ngā tūpuna me ngā kaumātua Māori kua
ngaro ki te pō. Mehemea ko te āhua kua hoki mai rātou ki te
ao nei ki te titiro ki a tātou ki ngā mōrehu e ora nei. Hei
konā rā e koro mā e kui mā. Tēnei mātou te haere atu ki te
whai i taua huarahi i ēnei rā e haere ake nei. Hei konā rā e
koro mā, hei konā rā e kui mā. Tēnei mātou te whanatu ki a
koutou, e kore koutou e hoki mai ki a mātou. Heoi ko te ata o
te tāpara kau atu e. Ko te āhua kau tēnei kua ngaro ngā
tinana. Auē, auē te mamae i a au ē.'
Fig. 4
Photographer unidentified, Elsdon Best, ca 1895, b&w copy
photographic print, ref. no. PAColl-8066-09-28, Timeframes
Ka whakatakotoria e te tangata nei ana whakaaro ki te reo Māori,
kātahi ka tahuri ki te whakapākehā i ana kupu. E hoa mā, koinei
tētahi tauira o te tangata matatau ki te reo Māori, matatau anō ki
te reo Pākehā. Kei whea mai tana whakapākehātanga. Kimihia ka
pānui. Ka whakahīhī ana uri ki a ia.
I te 24 o Mei 1902 ka tae atu a Tūpōtahi Tūkōrehu o Kihikihi rāua ko
Teāroa o Hangatiki, me taku kite iho, ata koia! Kua mātau kē
rātou ki te tō roa a te tohutō i te oropuare. E rua rawa ngā
whakapōtaetanga a Teāroa i tōna ingoa ki te tohutō. Kei konei
anō hoki te kōrero e kī ana nā Kīngi Pōtatau a Teāroa i tapa i tōna
whānautanga mai. He kōrero tēnei e hopu ana i tētahi kimonga
karu i roto i te takanga o te wā, ka mutu nō ngā uri o Teāroa rāua
ko Tūpōtahi te māringanui i āta tuhia tēnei whakaaro i te tau 1902
ki te pukapuka manuhiri nei.
Nā, kia paku kōrero au mō tētahi āhua o mua kua kore pea e
kitea, e rangona i ēnei rā. Tērā tētahi wahine i tae ake ki
te whakakitenga i te tau 1916. He aha rā, ka tuhi te
wahine nei i tana ruri. Anei ana kupu ake.
Māhau rānei ahau, māhau rānei koe
Roto i ō komo, te kupu mai ki au
Kau e rā e huri, tahuri mai ki au
Māku rānei ahau, māhau rānei koe
He aha rā te tikanga o ana kupu, ko wai hoki ka mōhio mā wai ana
kupu, heoi kāore e kore he kupu nā te wahine nei ki tētahi e mōhio
ana ia. I taua whārangi anō rā ka haere ko te pao a tētahi atu, e
pēnei ana nā.
Tara nui, tara roa
tara kōritorito
i te aitanga rau.
Ka noho ngā kupu nei hei kata mā tētahi atu i tae ake ki te
whakakitenga i muri iho, ka mutu te āhua nei i mōhio ia ki te
kaituhi o te pao. Anei tāna i tuhi ai.
'Mehemea koe i konei, mamae tō puta i a au. Heoi, ka nui te pai
o tō pao ki a au. Auahi ana. Mamae ana te uma. Heoi anō, nā tō
hoa.'
Kua noho ā rātou tuhinga hei pānui mā tātou o ēnei rā, me te
menemene anō o ngā pāpāringa i te pānuitanga. Kāore i
whakapākehātia ngā kōrero nei i te mea i whakaaro iho te
kaiwhakamāori kia waiho noa ki ā rātou kupu, ā, ma te hinengaro
Māori, mā te hinengaro kakama tonu e kimi mai te aronga, te taunga
o ngā kupu. Heoi anō, e whakaatu ana ngā kōrero nei i te tikanga
Māori o mua, arā, kāore i hunaia te whakaaro, ka mahuki ake, ka
toko ake, ka whakapuakina, koia tērā. He mahi tēnei nā ō tātou
tūpuna o mua, i puta ai te waiata aroha, te kaioraora, te pātere,
te aha. Kāore he tirotiro mō te whakahuahua i ngā wāhi tapu o
te tāne, o te wahine. Ka mutu i tērā wā ko te whiu atu, whiu mai te
karawhiu. I ēnei rā kia tūpato tonu te tangata, ko te ture kē
hoki te hoa o te tangata mōna te whiunga kōrero ināianei. Heoi, he
āhuatanga kua tohua e te wā. Kāti i konei ngā kōrero mō ngā pao
nei.
Kia pūruatia te kōrero mō te noho taonga o te pukapuka manuhiri
nei ki te iwi Māori nui tonu, otirā ki te ao whānui. E kore e mutu
te mihi o te ngākau ki a rātou kua whetūrangitia me ngā kōrero i
tuhia e rātou hei pānui, hei rangahau, mā tātou, otirā mā ngā
tamariki mokopuna kāore anō i whānau mai ki te ao. E koro mā,
e kui mā kua whakangaro ki te pūtahi o Rehua, e tangi kau ana te
ngākau i te mea e kore koutou e hoki mai ki a mātou ki te ārahi i
te iwi, e taea ai te kī ake ko mātou ēnei e haere nei i muri o te
tira parāoa.
Te Haumihiata Mason, Te Kaitiaki Reo o Te Taura Whiri i te Reo
Māori